Go to the page content
Obesity Care

Reālistiska pieeja veselībai un labsajūtai

Aptaukošanās ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem pasaulē, un tās izplatība turpina strauji pieaugt. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada ir gandrīz trīskāršojusies. Prognozēts, ka līdz 2030. gadam aptuveni puse pieaugušo pasaules iedzīvotāju dzīvos ar lieko svaru vai aptaukošanos. Šī pieaugošā problēma ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī psiholoģisko labsajūtu, depresijas un trauksmes risku.

5 min. jālasa
finding-a-realistic-approach-to-health-and-wellbeing

Personīgie mērķi bieži vien ir spēcīgs stimuls svara samazināšanai. Tomēr to efektivitāte ir atkarīga no tā, cik reālistiski un ilgtspējīgi tie ir tieši Jums un Jūsu ikdienas dzīvesveidam. Ne visi svara samazināšanas mērķi ir vienlīdz noderīgi – ja tie ir nereālistiski, tie var pat kavēt progresu.

Mērķa svars vai ilgtspējīgs svars?

Daudzi svara samazināšanas mērķi balstās uz priekšstatu par "ideālu" ķermeni, ko lielā mērā veido sabiedrības priekšstati un mediju radītie skaistuma standarti. Vēlme sasniegt "perfektu" ķermeņa formu vai noteiktu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) var radīt nereālistiskas gaidas. Nereti šādi mērķi balstās uz novecojušiem ieteikumiem vai vizuāliem ideāliem, nevis uz visaptverošu izpratni par cilvēka veselību.

Savukārt reālistisks svara mērķis ņem vērā Jūsu ķermeņa uzbūvi, dzīvesveidu, ģenētiskos faktorus un vispārējo veselības stāvokli. Tas ir vērsts uz to, ko iespējams sasniegt un saglabāt ilgtermiņā, neizmantojot ekstremālas diētas vai veselībai kaitīgus

paradumus. Lai gan šāda pieeja prasa pacietību un neatlaidību, tā ir daudz veselīgāka un palīdz sasniegt noturīgus rezultātus.

Kāpēc nereālistiski svara mērķi var radīt problēmas?

  • Neilgtspējīgi paradumi: Nereālistiski mērķi bieži mudina ievērot ļoti stingras diētas, kas rada tā saukto "jo-jo efektu" – svars strauji samazinās, bet pēc tam tikpat ātri atgriežas. Pētījumi liecina, ka atkārtoti strauja svara zuduma un pieauguma cikli var palielināt ilgtermiņa veselības riskus, tostarp veicināt vielmaiņas traucējumu un sirds un asinsvadu slimību attīstību.
  • Ietekme uz psiholoģisko labsajūtu: Nesasniedzami mērķi var radīt pastāvīgu neveiksmes sajūtu, mazināt pašvērtējumu un veicināt depresijas attīstību. Stress, ko izraisa nespēja sasniegt iecerēto, var pastiprināt nepietiekamības sajūtu un veidot negatīvu ciklu, kas ietekmē vispārējo labsajūtu.
  • Pārlieku liela koncentrēšanās uz skaitļiem: Ja vienīgais mērķis ir sasniegt noteiktu skaitli uz svariem, var rasties neveselīgi ieradumi un zust motivācija ilgtermiņā uzturēt veselīgu dzīvesveidu.

Kādi ir ieguvumi, nosakot reālistiskus svara mērķus?

  • Uz veselību vērsta pieeja: Reālistiska svara mērķa pamatā ir veselība, nevis konkrēts skaitlis uz svariem. Pētījumi rāda, ka pat 5–10% ķermeņa svara samazinājums var būtiski mazināt hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena, risku.
  • Ilgtspējīgi ieradumi: Reālistiski mērķi palīdz veidot veselīgākus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus, kurus iespējams saglabāt ilgtermiņā. Pakāpeniska un vienmērīga svara samazināšana biežāk nodrošina noturīgus rezultātus un samazina atkārtota svara pieauguma risku.
  • Lielāka motivācija un pārliecība par sevi: Sasniedzot mazākus starpmērķus, rodas gandarījuma sajūta un pieaug pārliecība par savām spējām. Tas motivē turpināt veselīgus ieradumus un veicina ilgtermiņa panākumus.
  • Individualizēta pieeja: Reālistiski mērķi tiek pielāgoti katra cilvēka dzīvesveidam, veselības stāvoklim un ķermeņa uzbūvei, nevis balstīti uz vispārīgiem standartiem.
finding-a-realistic-approach-to-health-and-wellbeing

 

Nesen Tallahasī (ASV) veikts pētījums, kurā tika analizēti svara samazināšanas mērķi veselības aprūpes organizācijas pacientiem, parādīja, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izvirzīja nereālistiskus mērķus. Vēlamo svara zudumu ietekmēja tādi faktori kā sākotnējais svars, dzimums, etniskā piederība un ģimenes ārsta apmeklējumu biežums. Interesanti, ka cilvēki, kuri biežāk konsultējās ar savu ārstu, izvirzīja reālistiskākus svara samazināšanas mērķus. Tas uzsver veselības aprūpes speciālistu nozīmi sasniedzamu un veselībai piemērotu mērķu noteikšanā.

Praktiski ieteikumi reālistisku svara mērķu noteikšanai

  • Konsultējieties ar speciālistu: Sadarbojieties ar ārstu, uztura speciālistu vai fizisko aktivitāšu speciālistu, lai noteiktu jūsu veselībai piemērotu svara diapazonu. Speciālista ieteikumi palīdzēs izvirzīt mērķus, kas balstīti medicīniskās zināšanās un jūsu individuālajā veselības situācijā.
  • Sadaliet mērķi mazākos posmos: Izvirziet pakāpeniskus un sasniedzamus starpmērķus, nevis vienu lielu gala mērķi. Tas padara procesu vieglāk pārvaldāmu un mazina stresu.
  • Domājiet ilgtermiņā: Veidojiet paradumus, kurus iespējams saglabāt gadiem ilgi. Reālistisks svara mērķis nav paredzēts tikai dažiem mēnešiem – tam jākļūst par daļu no ilgtermiņa veselīga dzīvesveida. Tieši šāda domāšanas maiņa ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem noturīgiem rezultātiem.

Secinājums

Reālistiska un uz veselību vērsta pieeja palīdz uzlabot gan fizisko, gan psiholoģisko veselību, veicinot līdzsvarotu un pozitīvu labsajūtu. Veselīga svara sasniegšana, kas atbilst tieši jūsu ķermenim un veselības vajadzībām, ir daudz vērtīgāka un ilgtspējīgāka nekā centieni sasniegt idealizētu skaitli uz svariem. Izvirzot reālistiskus mērķus, iespējams uzlabot veselību, stiprināt pārliecību par sevi un ilgtermiņā baudīt augstāku dzīves kvalitāti.

References:
  1. World Obesity Atlas (2024) World Obesity Federation. Available at: https://www.worldobesity.org/news/world-obesity-atlas-2024 Accessed: October 2024
  2. Obesity and overweight (2020) World Health Organization. Available at: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/obesity-and-overweight Accessed: October 2024
  3. Health risks of Overweight & obesity - niddk (2020) National Institute of Diabetes and Digestive and Kidney Diseases. Available at: https://www.niddk.nih.gov/health-information/weight-management/health-risks-overweight Accessed: October 2024
  4. Teixeira, P.J. et al. (2012) ‘Motivation, self-determination, and long-term weight control’, International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 9(1), p. 22. doi:10.1186/1479-5868-9-22.
  5. Vallis TM, et al (2020) Canadian Adult Obesity Clinical Practice Guidelines: Effective Psychological and Behavioural Interventions in Obesity Management. Available from: Effective Psychological and Behavioural Interventions in Obesity Management - Obesity Canada Accessed October 2024
  6. Dutton, G.R. et al. (2010) ‘Weight loss goals of patients in a health maintenance organization’, Eating Behaviors, 11(2), pp. 74–78. doi:10.1016/j.eatbeh.2009.09.007.
  7. Avery A, Langley-Evans SC, Harrington M, Swift JA. Setting targets leads to greater long-term weight losses and 'unrealistic' targets increase the effect in a large community-based commercial weight management group. J Hum Nutr Diet. 2016 Dec;29(6):687-696. doi: 10.1111/jhn.12390. Epub 2016 Jun 14. PMID: 27302147; PMCID: PMC5111772.
  8. Rhee EJ. Weight Cycling and Its Cardiometabolic Impact. J Obes Metab Syndr. 2017 Dec 30;26(4):237-242. doi: 10.7570/jomes.2017.26.4.237. PMID: 31089525; PMCID: PMC6489475.
  9. D. Hall, K., Kahan, S., Med Clin North Am. 2018 January ; 102(1): 183-197. Doi: 10.1016/j.mcna.2017.08.012
  10. Qiu, W. et al. (2021) ‘Update on the relationship between depression and neuroendocrine metabolism’, Frontiers in Neuroscience, 15. doi:10.3389/fnins.2021.728810. 
Vai šis raksts jums šķita noderīgs?

Jums varētu arī interesēt:

LV26SEMO00144