Aptaukošanās: blakusslimības un komplikācijas

Eiropas Kardiologu biedrība (ESC) norāda, ka aptaukošanās ir viens no galvenajiem novēršamajiem kardiovaskulāro slimību riska faktoriem un ir saistīta ar paaugstinātu saslimstību un mirstību.

Palielinoties ķermeņa tauku daudzumam, pieaug slodze sirdij un asinsvadiem. Aptaukošanās veicina paaugstināta asinsspiediena, 2. tipa cukura diabēta un holesterīna vielmaiņas traucējumu attīstību, kas savukārt būtiski palielina sirds slimību un insulta risku.

Tomēr aptaukošanās ietekme nav saistīta tikai ar citiem riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka aptaukošanās var tieši ietekmēt sirds struktūru un funkciju, veicinot koronāro sirds slimību, sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu, trombembolisku komplikāciju un pēkšņas sirdsdarbības traucējumu izraisītas nāves attīstību.

Saskaņā ar ESC datiem aptuveni divas trešdaļas ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu saistītās mirstības ir saistītas tieši ar sirds un asinsvadu slimībām. Tādēļ aptaukošanās profilakse un ārstēšana ir būtiska kardiovaskulāro slimību riska mazināšanas sastāvdaļa.

Aptaukošanās ir viens no nozīmīgākajiem 2. tipa cukura diabēta riska faktoriem. Lai gan ne visiem cilvēkiem ar aptaukošanos attīstās cukura diabēts, liekais tauku daudzums organismā, īpaši vēdera rajonā, būtiski palielina saslimšanas risku.

Galvenā saikne starp aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu ir insulīna rezistence. Normāli insulīns palīdz glikozei no asinīm nokļūt šūnās, kur tā tiek izmantota enerģijas iegūšanai. Aptaukošanās gadījumā organisma šūnas kļūst mazāk jutīgas pret insulīnu, tādēļ aizkuņģa dziedzerim jāražo arvien vairāk insulīna, lai uzturētu normālu glikozes līmeni asinīs. Laika gaitā šis mehānisms var kļūt nepietiekams, un attīstās 2. tipa cukura diabēts.

Pētījumi liecina, ka aptuveni 90% cilvēku ar 2. tipa cukura diabētu ir liekais svars vai aptaukošanās. Turklāt aptaukošanās ir saistīta ar ievērojamu daļu jaunu 2. tipa cukura diabēta gadījumu.

Aptaukošanās ir viens no nozīmīgākajiem obstruktīvās miega apnojas riska faktoriem. Miega apnoja ir stāvoklis, kad miega laikā atkārtoti īslaicīgi apstājas vai būtiski samazinās elpošana, visbiežāk augšējo elpceļu nosprostojuma dēļ.

Liekais tauku daudzums, īpaši kakla un rīkles apvidū, var sašaurināt elpceļus, kas izraisa elpošanas pauzes, samazinātu skābekļa līmeni asinīs un biežu pamošanos.

Visbiežākie simptomi ir skaļa krākšana, dienas miegainība, nogurums, koncentrēšanās traucējumi un rīta galvassāpes. Ilgstoši neārstēta miega apnoja palielina arī sirds un asinsvadu slimību, paaugstināta asinsspiediena un insulta risku.

Aptaukošanās un miega apnoja bieži veido apburto loku – slikts miegs veicina nogurumu un mazāku fizisko aktivitāti, kas savukārt var veicināt svara pieaugumu.

Palielināts ķermeņa svars rada pastāvīgu mehānisku slodzi locītavām, kauliem un mugurkaulam. Visbiežāk tas skar ceļu un gūžu locītavas, kā arī pēdas un muguras lejasdaļu.

Ilgstoši paaugstināta slodze paātrina locītavu skrimšļa nodilumu un veicina osteoartrīta attīstību vai tā progresēšanu. Tas var izpausties ar sāpēm, stīvumu un kustību ierobežojumiem, kas savukārt samazina fizisko aktivitāti un var veicināt vēl lielāku svara pieaugumu.

Aptaukošanās ietekmē arī mugurkaulu – biežāk novēro hroniskas sāpes muguras lejasdaļā, starpskriemeļu disku pārslodzi un stājas izmaiņas. Papildu svars var mainīt ķermeņa biomehāniku, palielinot traumu risku un pasliktinot kustību kvalitāti.

Svarīgi, ka aptaukošanās ietekme uz locītavām nav tikai mehāniska. Taukaudi ir arī aktīvs iekaisuma avots, un hronisks zema līmeņa iekaisums var veicināt locītavu struktūru bojājumus un pastiprināt sāpes.

Aptaukošanās būtiski ietekmē gan sieviešu, gan vīriešu reproduktīvo un hormonālo veselību. Tā ir saistīta ar hormonālā līdzsvara traucējumiem, samazinātu auglību un lielāku komplikāciju risku grūtniecības laikā.

Pētījumi liecina, ka liekais svars var pasliktināt olnīcu un sēklinieku darbību, kā arī traucēt hormonu sistēmu, kas kontrolē cilvēka reproduktīvo veselību.

Ietekme uz sieviešu veselību

Taukaudi ietekmē hormonu darbību un var paaugstināt estrogēna līmeni organismā, tādējādi traucējot normālu menstruālo ciklu. Cilvēkiem ar lieko svaru biežāk sastopams arī poliendokrīns metaboliskais olnīcu sindroms (iepriekš saukts par policistisko olnīcu sindromu jeb PCOS), kas ir saistīts ar insulīna rezistenci un paaugstinātu vīrišķo hormonu līmeni.

Ietekme uz vīriešu veselību

Vīriešiem aptaukošanās var samazināt testosterona līmeni, pasliktināt spermatozoīdu kvalitāti un mazināt auglību. Tā var arī izraisīt erekcijas problēmas un samazināt dzimumfunkciju.

Galvenie mehānismi

Aptaukošanās ietekmē reproduktīvo veselību vairāku mehānismu dēļ:

• hormonālā disbalansa (insulīna rezistence, paaugstināts estrogēns, samazināts testosterons); 
• hroniska zemas intensitātes iekaisuma; 
• izmaiņu hipotalāma–hipofīzes–gonādu hormonālajā regulācijā;
• taukaudu endokrīnās aktivitātes.

Ietekme uz auglību un grūtniecību

Gan sievietēm, gan vīriešiem ar aptaukošanos biežāk novēro samazinātu auglību un ilgāku laiku līdz grūtniecības iestāšanās brīdim. Sievietēm biežāk sastopamas arī grūtniecības komplikācijas, piemēram, gestācijas diabēts un hipertensija.

Aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem modificējamajiem vēža riska faktoriem. Pētījumi rāda, ka liekais ķermeņa svars ir saistīts ar paaugstinātu vismaz 13 dažādu ļaundabīgu audzēju risku, tostarp krūts (pēc menopauzes), resnās zarnas, dzemdes (endometrija), nieru, aknu un aizkuņģa dziedzera vēzi.

Aptaukošanās var palielināt vēža risku. Liekie tauki organismā ietekmē hormonu darbību un veicina ilgstošu iekaisumu, kas var radīt labvēlīgus apstākļus vēža šūnu attīstībai un augšanai.

Svarīga nozīme ir arī tauku sadalījumam organismā – īpaši bīstama ir viscerālā jeb vēdera aptaukošanās, kas cieši saistīta ar vielmaiņas traucējumiem un lielāku vēža risku. Dažos gadījumos aptaukošanās var ietekmēt arī slimības gaitu, sarežģījot gan diagnostiku, gan ārstēšanu.

--------

Svarīgi uzsvērt, ka pat neliels svara samazinājums – par 5–10% no ķermeņa masas – var būt klīniski nozīmīgs. Tas var uzlabot asinsspiedienu, glikozes vielmaiņu, miega kvalitāti, locītavu funkciju un hormonālo līdzsvaru, kā arī samazināt sirds un asinsvadu notikumu risku.

Tādēļ svara samazināšana nav tikai estētisks mērķis, bet būtiska ārstēšanas metode, kas var palēnināt slimību progresiju un dažos gadījumos pat būtiski uzlabot  veselības stāvokli.