Zaznali smo, da se nahajate v . Ali želite preklopiti na lokalno spletno mesto?
Kad, kāpjot pa kāpnēm uz savu dzīvokli, trešajā stāvā ir jāapstājas un jāatvelk elpa. Kad sāc izvēlēties apavus, kuriem nav šņoru, jo zini, ka būs grūti tās sasiet. Kad nepietiek spēka, lai kopā ar bērniem pagalmā spēlētu futbolu. Aptaukošanās piezogas palēnām, tā ietekmē vairāk nekā tikai vizuālo izskatu, bet visu mūsu dzīvi. Kāpēc aptaukošanos nevajadzētu uztvert tikai kā lieko kilogramu problēmu, kādas sekas tā var radīt un kad ir laiks meklēt palīdzību, lai samazinātu lieko svaru, stāsta endokrinoloģe Gita Avotiņa.
Raksts tapis sadarbībā ar www.delfi.lv, to variet lasīt arī ŠEIT.
Atšķirībā no īslaicīgi iegūtiem liekiem kilogramiem, kas ar uztura un fizisko aktivitāšu palīdzību pateicīgi samazinās, aptaukošanās ir hroniska jeb ilgstoša un recidivējoša endokrīnā, uztura un vielmaiņas slimība, kurai raksturīgs pārmērīgs taukaudu daudzums un/vai to novietojums organismā. Lai līdz tam nonāktu, organismam jāsasniedz noteikts liekā svara apmērs – skaidrs, ka divi vai pieci liekie kilogrami gada laikā vēl nenorāda uz hronisko slimību, taču tie var būt pirmie signāli par aptaukošanās tendenci.
To, kāda aptaukošanās pakāpe ir cilvēkam, pamatā nosaka ar divām metodēm – ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un vidukļa attiecību pret auguma garumu (WtHR). "Ķermeņa masas indeksu mūsdienās teju visas vadošās veselības asociācijas iesaka izmantot tikai kā skrīninga metodi, kas ļauj atlasīt augsta riska cilvēku grupu, kuriem būtu jāizvērtē, vai ir jānosaka aptaukošanās diagnoze," norāda Gita Avotiņa. Lai noteiktu aptaukošanās diagnozi, jāsasniedz arī antropometriskie un klīniskie kritēriji – vidukļa mērījumi un kādas ar aptaukošanos saistītas slimības vai stāvokļi, piemēram, paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) = svars (kg) : augums (m2)
Piemēram: 70 (kg) : 1,752 (m2) = 70 : 3,06 = ĶMI 22,9
ĶMI rādītāji (kg/m2):
Vidukļa attiecība pret auguma garumu (WtHR) = vidukļa apkārtmērs (cm) : auguma garums (cm)
Piemēram: 84 : 165 = WtHR 0,51
WtHR rādītāji:
Ja ĶMI ir robežās no 25 līdz 30 un pastāv risks, ka tas ir signāls aptaukošanās diagnozei, ārsts papildus izvērtēs dažādus klīniski nosakāmus blakus faktorus, kas saistīti ar medicīniskiem, funkcionāliem vai psiholoģiskiem sarežģījumiem. "Šī ir tā garā saruna ar cilvēku kabinetā, kad ārsts šķietami uzdod invazīvus jautājumus par saslimšanām, par svara anamnēzi, kāds ir bijis lielākais svars, kādas diētas ir ievērotas, ar kādiem panākumiem, kā izdodas noturēt, kas ietekmē, vai ģimenē kādam ir bijusi aptaukošanās, īpaši domājot par vecumu, kurā sāk parādīties liekais svars," ieskicē Gita Avotiņa.
Aptaukošanās iemesli var būt dažādi, tam ne vienmēr ir tikai viens cēlonis, drīzāk lieko kilogramu uzkrāšanās ir vairāku faktoru kopums – ģenētisko, vides un uzvedības. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir ēdiens un pārmērīga kaloriju uzņemšana, kam arī ir daudz un dažādu iemeslu. "Cilvēkiem mēdz trūkt zināšanu par veselīgu un sabalansētu uzturu, kas nav iedotas jau no mazotnes," pauž endokrinoloģe. Starp faktoriem ir arī sociālie un emocionālie iemesli – ēšana kompānijas pēc, našķēšanās stresa brīžos vai miega trūkuma dēļ, jo trūkst enerģijas. Tāpat pastiprinātu apetīti var izraisīt medikamenti.
To ļoti ietekmē arī vide, kādā mēs dzīvojam, – ēšanas kultūra, ēdiena mārketings, ēdiena pieejamība, garšas pastiprinātāji. Pirms 10 gadiem mēs pat iedomāties nevarējām, ka mums ēdienu atvedīs līdz namdurvīm. Tas vairs nav kā pirms simtiem tūkstošu gadu, kad mamuts bija jānomedī, – mums nav pēc tā jāskrien, to mums pienes.
Aptaukošanos, protams, ietekmē arī fizioloģiskie procesi – mums kļūstot vecākiem, vielmaiņa mainās, tāpēc arī uzņemtie liekie kilogrami 40 gadu vecumā nepazūd tik ātri, kā tas bija 20 gados. Tajā pašā laikā milzu ietekme ir hroniskam nogurumam, stresam un miega trūkumam – cilvēki strādā vairāk, guļ arvien mazāk, neatlicinot laiku pilnvērtīgam miegam un kustībām. Turklāt mazkustīgāks kļūst arī pats darbs – liela daļa aizvada 8–10 stundas dienā, sēžot pie darbagalda, pārvietojoties izmanto tikai automašīnu, ierobežojot fizisko izkustēšanos līdz minimumam.
Reizēm aptaukošanās ir mantota ģenētiski – ja jau bērnībā, līdz piecu gadu vecumam, ir konstatēts pārmērīgs svars, tas var liecināt, ka liekais svars mantots no vecākiem. Tāpat aptaukošanos veicina arī dažādas hormonālās izmaiņas un saslimšanas – sievietēm it īpaši dažādos dzīves posmos svara uzkrāšanos ietekmē hormonu izmaiņas, bet tikpat labi iemesls – neatkarīgi no dzimuma – var būt lēnāka vairogdziedzera darbība vai citas slimības. Reta un nopietna slimība ir Kušinga sindroms – paaugstināta kortizola sekrēcija, kas var novest ne tikai pie aptaukošanās, bet arī citiem veselības sarežģījumiem.
Tajā pašā laikā ārste uzsver – ir cilvēcīgi meklēt vienu konkrētu iemeslu liekajam svaram, taču aptaukošanās iemesli ir komplicēti, tāpēc jāvērtē kopaina, nepaļaujoties uz skaitļu virkni analīžu lapās.
Liekā svara un aptaukošanās blakusparādības pavisam noteikti nav tikai tas, ka apģērbu veikalā grūtāk atrast īstā izmēra bikses vai svārkus, lai derētu. Tāpat to nevaram reducēt tikai līdz spējai fiziski kustēties. Pārmērīgs svars un it īpaši centrālā aptaukošanās vēdera zonā var būt cēlonis daudzām nopietnām veselības problēmām. "Kā endokrinoloģe visbiežāk savā kabinetā redzu pacientus ar 2. tipa cukura diabētu vai prediabētu, kas var attīstīties pats, bet var būt saistāms arī ar aptaukošanos," norāda Gita Avotiņa.
"Viens no mehānismiem, kā aptaukošanās ietekmē vielmaiņu, – rodas insulīna rezistence. Tā padara organisma šūnas, muskuļus, aknas un taukaudus mazāk jutīgus pret insulīnu un nespēj efektīvi uzņemt un pārstrādāt glikozi. Tāpēc glikoze uzkrājas asinīs, bet laboratorijas analīzēs redzam, ka glikozes līmenis ir paaugstināts," skaidro endokrinoloģe. Bieža blakusslimība ir arī metabolais sindroms – ar to saprot gan aptaukošanos, gan palielinātu vidukļa apkārtmēru, paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni asins analīzēs.
Nozīmīga aptaukošanās blakusslimību grupa ir sirds un asinsvadu slimības, jo liekais svars ir papildu slodze arī sirdsdarbībai: sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, kardiovaskulārās slimības, kas var novest pie insulta vai infarkta. Svara samazināšana un veselīga svara uzturēšana ir arī vēža profilakse. "Ir pierādīts, ka ar aptaukošanos saistītas vairāk nekā 13 dažādas onkoloģiskās saslimšanas," uzsver endokrinoloģe.
Liekais svars nozīmē arī fizisku slodzi ķermenim – var rasties sāpes ceļos un locītavās, kā arī mugurā. Izteikta aptaukošanās noved pie pamatīgiem kustību ierobežojumiem, kas var sagādāt nopietnas traumas. Bez fizioloģiskām saslimšanām aptaukošanās ir arī risks mentālās veselības problēmām. Nereti cilvēkiem ar pārmērīgu svaru diagnosticē depresiju, trauksmi un ēšanas traucējumus, kas vēl jo vairāk pastiprina liekā svara problēmu. "Arī demence biežāk novērota cilvēkiem ar aptaukošanos. Ja laikus izdodas svaru samazināt un noturēt, arī kognitīvās spējas uzlabojas un demences rādītāji ir zemāki," stāsta Gita Avotiņa.
Aptaukošanās ir viena no tām hroniskajām slimībām, kam ir nemanāma ietekme, – pieminētās slimības var būt ilgstošas un neārstētas aptaukošanās sekas. "Aptaukošanās ļoti plaši ietekmē organismu, faktiski visas ķermeņa orgānu sistēmas," uzsver endokrinoloģe. Savlaicīga problēmas apzināšanās un palīdzības meklēšana pie ārstiem ir solis pretī tam, lai rūpētos par savu veselību.
Lai nonāktu līdz apziņai, ka nepieciešamas pārmaiņas, jāieklausās sevī. "Īstais brīdis sākt ir tad, kad jūti izmaiņas pašsajūtā. Ja cilvēks nevar izdarīt kādu darbību, kas vēl pirms dažiem gadiem nesagādāja problēmas, un vienīgais, kas ir mainījies, ir plus 10 kilogrami – tas ir signāls," pauž Gita Avotiņa. Pirmais solis ir vizīte pie ģimenes ārsta, godīga saruna un obligātie izmeklējumi – ja asinsspiediens ir paaugstināts, tas ir viens no rādītājiem, ka virssvars sāk ietekmēt veselību.
Cilvēku vislabāk pazīst viņa ģimenes ārsts – zina slimību vēsturi, ķermeņa izmaiņas gadu no gada, kā arī iepriekšējās sūdzības. "Galvenais – izstāstīt, kādā veidā liekais svars ietekmē veselību, pašsajūtu, ikdienas funkcionēšanu. Un tad jau ārsts noteiks ķermeņa masas indeksu, izmērīs vidukļa apkārtmēru, arī, ja tas būs vajadzīgs, iedos nosūtījumu uz asins analīzēm," iedrošina endokrinoloģe. Gita Avotiņa arī atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ar liekā svara problēmām vairās un pat kaunas atklāti runāt ar ārstu, ir sabiedrībā valdošā stigma – ka apkārtējiem ir aizspriedumi, ka virssvars ir rakstura vājuma vai slinkuma pazīme.
Pēc tam jau sekos nākamie soļi – nosūtījums pie uztura speciālista vai dietologa, ja nepieciešams – fizioterapeita, psihologa, endokrinologa vai citiem speciālistiem, lai uzsāktu svara samazināšanas ceļu. Jāapzinās, ka tas būs darbs ar sevi, lai mainītu dzīvesveidu un ieviestu veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes, kā arī pamatīgākas rūpes par sevi ikdienā. "Kāpēc nestrādā "ēd mazāk un kusties vairāk"? Jo tas izklausās, kā slīcējam pateikt: "Ko tu slīksti? Peldi!" Cilvēks to zina," pauž endokrinoloģe.
Nav vienas pareizās stratēģijas liekā svara samazināšanā un aptaukošanās ārstēšanā. Derīga ir tā, ko cilvēks var padarīt par dzīvesveidu. "Ārsta uzdevums ir iedot pacientam rīkus, kā viņš to var reālistiski izpildīt," norāda endokrinoloģe. Bet pieejai jābūt kompleksai – uzturam sakārtotam tā, lai atbilst fizisko aktivitāšu līmenim, fiziskajām aktivitātēm tādām, kas atbilst ķermeņa spējām, lai neiedzīvotos traumās. Tāpēc arī šis ceļš ir vislabāk veicams, konsultējoties ar speciālistiem.
Bet ko darīt, ja dzīvesveids ir sakārtots, bet liekais svars spītīgi turas? "Tad, kad ar dzīvesveida izmaiņām nepietiek, var apsvērt medikamentozu ārstēšanu. Šis lēmums ir jāpieņem kopā ar ārstu. Tas nav tā, ka "izrakstiet man tās zāles, kas palīdzēja manai māsīcai". Ir jāveic izmeklējumi, jāizstrādā ilgtermiņa plāns, turklāt ne visiem cilvēkiem visi medikamenti būs piemēroti. Turklāt medikamenti nav brīnumnūjiņa, kas visu paveiks pati," uzsver Gita Avotiņa.
Lai kādu ceļu izvēlētos, svarīgi saprast, ka aptaukošanās ārstēšanai, svara samazināšanai un dzīvesveida izmaiņām ir milzīgs ieguvums – iegūti vairāki veselīgāki gadi, kurus nepavada slimības. Atliek sev uzdot jautājumu – "Vai es esmu gatavs pārmaiņām?" – un doties pie speciālista, kuram uzticies.
Nezināt, ar ko sākt? Vai arī jau esat uzsācis svara samazināšanas ceļu, bet rezultāti nav tādi, kā cerēts? Saruna ar ārstu var palīdzēt izprast piemērotākās iespējas tieši Jums!
