Zaznali smo, da se nahajate v . Ali želite preklopiti na lokalno spletno mesto?
Laiks, kad meitenes ķermenī sākas pārmaiņas, pienāk pusaudžu vecums un iestājas pubertāte, ir īpaši sarežģīts. Būtiski ir sekot līdzi svaram jau kopš agras bērnības, lai pamanītu liekā svara problēmu un savlaicīgi to novērstu. Liekais svars un aptaukošanās jaunām meitenēm ir saistīta ar noteiktiem veselības riskiem. "Dzimumattīstība un menstruācijas var sākties krietni ātrāk, nekā tas ir fizioloģiski paredzēts," stāsta Vija Veisa. Pusaudzēm ar lieko svaru biežāk novēro hormonālā cikla un menstruāciju traucējumus, kas vēlāk var būt saistīts ar auglības problēmām.
Raksts tapis sadarbībā ar www.delfi.lv, to variet lasīt arī ŠEIT.
Pārmaiņas ķermenī pusaudžu vecumā, dullie sevis meklējumi 20 gados, tad lielais pārbaudījums ķermenim – grūtniecība, perimenopauze un menopauze – un nozīmīgais laiks pēc tam. Sievietes mūža laikā piedzīvo ļoti raibus un fizioloģiski izaicinošus brīžus, un katrs no tiem var iespaidot viņu ķermeņa svaru. Nereti ar gadiem mainās izmērs un piezogas doma, ka "gan jau kaut kad tikšu vaļā no tiem dažiem kilogramiem". "Liekais svars un aptaukošanās faktiski jebkurā no sievietes dzīves posmiem ir saistāma ar riskiem – tas pilnīgi noteikti nav tikai ķermeņa izmērs un vizuālais izskats, bet arī saistīts ar noteiktām veselības problēmām," uzsver ginekoloģe Vija Veisa.
Diemžēl uz Eiropas Savienības valstu fona Latvijā ir viens no augstākajiem liekā svara un aptaukošanās rādītājiem sieviešu vidū – 56,7 % sieviešu pēc 16 gadu vecuma ir liekais svars vai aptaukošanās (vidēji Eiropas Savienības valstīs 45,7 % saskaņā ar "Eurostat" 2022. gada datiem). Palielinoties vecumam, svara problēma pieaug – pēc 35 gadu vecuma jau pusei, bet no 50 gadu vecuma jau vairāk nekā 70 % iedzīvotāju ir liekais svars vai aptaukošanās.
15 līdz 24 gadu vecumā ap 25 % meiteņu ir liekais svars un aptaukošanās (Latvijas Oficiālās statistikas portāls, 2025. gads). Kā norāda Vija Veisa – tas ir pietiekami satraucošs rādītājs, lai plašāk runātu par to, kādu apdraudējumu veselībai pārmērīgs svars var nodarīt. Turklāt problēmai jāpievērš uzmanība nevis tad, kad jau piedzīvojam veselības sarežģījumus un ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir virs 30 un norāda uz aptaukošanos, bet vairākus soļus pirms tam. Zināšanas ir labākā prevencija, tāpēc palūkosimies, kā liekais svars ietekmē sievietes veselību dažādos vecumposmos.
Laiks, kad meitenes ķermenī sākas pārmaiņas, pienāk pusaudžu vecums un iestājas pubertāte, ir īpaši sarežģīts. Būtiski ir sekot līdzi svaram jau kopš agras bērnības, lai pamanītu liekā svara problēmu un savlaicīgi to novērstu. Liekais svars un aptaukošanās jaunām meitenēm ir saistīta ar noteiktiem veselības riskiem. "Dzimumattīstība un menstruācijas var sākties krietni ātrāk, nekā tas ir fizioloģiski paredzēts," stāsta Vija Veisa. Pusaudzēm ar lieko svaru biežāk novēro hormonālā cikla un menstruāciju traucējumus, kas vēlāk var būt saistīts ar auglības problēmām.
Jāņem vērā arī psihoemocionālais aspekts – jaunietei pubertātes periodā veidojas citādas un reizēm nebūt ne vienkāršas attiecības ar savu ķermeni. Liekais svars kā blakus faktors jau tā lielajām izmaiņām nereti saistīts ar zemāku pašvērtējumu, neapmierinātību ar savu ķermeni, sociālo izolāciju un stigmatizāciju. Ir lielāka iespēja, ka jaunietei attīstīsies depresija, trauksme, arī ēšanas traucējumi.
Aptaukošanās bērna un pusaudža vecumā saistīta arī ar citiem nozīmīgiem veselības riskiem – paaugstinātu asinsspiedienu, 2. tipa diabēta attīstību, stājas traucējumiem, locītavu pārslodzi un sāpēm u. c.
Tiem, kam aptaukošanās bijusi jau bērnībā, tā saglabājas arī vēlākajā dzīvē – bērniem ar lieko svaru ir aptuveni piecas reizes lielāks risks saglabāt aptaukošanos pieaugušā vecumā salīdzinājumā ar vienaudžiem, kuriem ir normāls svars. Līdz ar to slimību riski nāk līdzi turpmākajā dzīvē.
Kā preventīvi tam sekot līdzi un novērst? Viss sākas ģimenē – kādi ir ieradumi bērna tuvākajā vidē, kādas maltītes gatavotas mājās, cik veselīgi ir fizisko aktivitāšu paradumi.
Vecāki ir atbildīgi par to, ko viņu bērns ēd un kā pavada brīvo laiku. Absolūtā pārsvarā liekais svars ir dzīvesveida problēma – tas ir neveselīgs ēdiens, pārmērīgs kaloriju daudzums un fizisko aktivitāšu nepietiekamība.
Sabalansēts uzturs, pieejamas veselīgas uzkodas – augļi un dārzeņi –, kā arī fiziskās aktivitātes, kas sagādā prieku, ir veids, kā jau no mazotnes veidot veselīgu dzīvesveidu. "Par laimi, pie veselīgām lietām var pierast, bet veselīgie ieradumi ir mērķtiecīgi jāveido," uzsver ginekoloģe.
Līdz ar menstruāciju sākumu sieviete iesoļo reproduktīvajā vecumā. "Menstruālā cikla regulācija ir smalks un filigrāns mehānisms, kurā iesaistās smadzenēs esošie hormonu regulācijas centri – hipotalāms un hipofīze, kas savukārt regulē olnīcu darbību – olšūnu nobriešanu un hormonu sekrēciju," skaidro ginekoloģe. Pie normālas organisma procesu norises kā pēc pulksteņa nomainās cikla fāzes, darbojas un mainās līmeņi sievietei svarīgajiem hormoniem – estrogēnam un progesteronam. Ja sieviete tā vēlas, tas ļauj veiksmīgi iestāties grūtniecībai. Ja pēcnācēju radīšana nav aktuāla, regulārs cikls tāpat ir svarīgs sievietes labsajūtai un veselībai.
Liekais svars izjauc saziņu starp smadzenēm un olnīcām. Taukaudi ražo bioloģiski aktīvas vielas, kas ietekmē hormonu darbību, tādēļ mainās menstruālais cikls. "Biežāk veidojas cikli bez ovulācijas. Tas noved pie hormonu disbalansa, mazinās progesterona sekrēcija, bet paaugstinās estrogēns, kas veicina izmaiņas endometrijā jeb dzemdes dobuma gļotādā, ir iemesls neregulārām, reizēm pārmērīgi stiprām menstruācijām un arī neauglībai," stāsta Vija Veisa.
Liekais svars veicina insulīna rezistenci un hormonālo disbalansu. Tas var palielināt vīrišķo hormonu veidošanos olnīcās, traucēt ovulāciju un veicināt poliendokrīnā metaboliskā sindroma (PMOS) attīstību, kuru labāk zinām pēc nosaukuma policistisko olnīcu sindroms (PCOS). "Šīm sievietēm ir ārkārtīgi svarīga svara korekcija, jo, mazinoties svaram, uzlabojas olnīcu darbības regulācija un hormonu sekrēcija, normalizējas menstruālais cikls," stāsta ginekoloģe.
Aptaukošanās ir arī ļoti nozīmīgs vēža attīstības riska faktors, turklāt viens no tiem, kas dzīves laikā (līdzās smēķēšanai, alkohola lietošanai) ir novēršams. "Starp biežākajām onkoloģiskajām slimībām sievietēm Latvijā ir krūts vēzis, kolorektālais (jeb resnās un taisnās zarnas) vēzis un endometrija vēzis – aptaukošanās un liekais svars ir nozīmīgi riska faktori tiem visiem," brīdina Veisa. Saglabājot normālu ķermeņa svaru, veicot skrīningu (Latvijā tas pieejams krūts un kolorektālajam vēzim), ir iespējams šo onkoloģisko slimību attīstības risku mazināt.
Reproduktīvais vecums var iet roku rokā ar pēcnācēju plānošanu un radīšanu. "Sievietei ar lieko svaru un aptaukošanos izredzes ieņemt bērniņu ir mazākas nekā sievietei ar normālu ķermeņa svaru. Grūtniecība var neiestāties ne tikai tāpēc, ka ir olnīcu darbības traucējumi, nenotiek ovulācija, pasliktinās olšūnu kvalitāte, ir izmaiņas dzemdes dobuma gļotādā jeb endometrijā. Biežāk ir spontānie aborti, arī mazāk veiksmīga medicīniskā apaugļošana," skaidro ginekoloģe.
Pat ja grūtniecība iestājusies, sievietēm ar lieko svaru un aptaukošanos tā saistīta ar augstu sarežģījumu risku. Biežāk novēro paaugstinātu asinsspiedienu, preeklampsiju (grūtniecībai raksturīgs stāvoklis, ko pavada paaugstināts asinsspiediens un pastiprināta olbaltumvielu izdalīšanās urīnā), kas var apdraudēt sievietes veselību un pat dzīvību, kā arī bērna skābekļa apgādi un augšanu. Ir augstāks gestācijas jeb grūtnieču cukura diabēta attīstības risks. "Šīs problēmas sievietei ar lieko svaru un aptaukošanos attīstās 2–3 reizes biežāk nekā sievietei ar normālu ķermeņa svaru," norāda Vija Veisa. Šīs problēmas savukārt var būt cēlonis dzemdību sarežģījumiem (ķeizargrieziens, samazināts skābekļa daudzums bērnam u. c.) vai priekšlaicīgām dzemdībām un nopietni apdraudēt mazuļa veselību un tālāko attīstību.
Laikus domāt par normālu ķermeņa svaru un runāt par to ir ārkārtīgi svarīgi tieši ar grūtnieci, jo viņa ar savu ķermeņa svara pieaugumu nosaka bērniņa veselību visā tālākajā dzīvē. Ir pierādīts, ka sievietes, kurām svara pieaugums grūtniecībā ir lielāks par rekomendētajiem 16 kilogramiem, ne tikai sagādā risku grūtniecības norisei, bet ietekmē arī bērna veselību visā turpmākajā dzīvē – pēcnācējiem ir augstāks risks ciest no liekā svara un aptaukošanās, 2. tipa diabēta, sirds un asinsvadu slimībām.
Rūpīgi sekojot līdzi svaram, asinsspiedienam un cukura līmenim asinīs, ievērojot ārsta un vecmātes rekomendācijas, riskus var mazināt. Svarīgi runāt ar savu veselības aprūpes speciālistu par lieko svaru, jo mērķis visiem ir viens: lai sievietes veselība grūtniecības laikā un mazuļa attīstība un veselība būtu pēc iespējas drošāka un labāka.
"Gadiem ejot, vielmaiņa kļūst arvien kūtrāka un liekie kilogrami uzkrājas arvien vieglāk un nemanāmāk. Īpaši pēc 40, 45 gadu vecuma, kas sievietei sakrīt ar brīdi, kad sākas arī hormonālās izmaiņas – perimenopauze un pēc tam menopauze," pauž Vija Veisa. Šajā vecumposmā visbiežāk taukaudi sāk uzkrāties vidukļa zonā un veidojas tā sauktā centrālā aptaukošanās. Vizuāli redzamais šajā gadījumā signalizē arī par citiem nozīmīgiem riskiem – taukaudu uzkrāšanos ap iekšējiem orgāniem (aknām, zarnām u. c.). Šie tauki nav tikai "uzkrājums", tie negatīvi ietekmē organismu, rada hroniska iekaisuma reakcijas, var nozīmīgi veicināt 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Par svara samazināšanu un veselīga ĶMI uzturēšanu jādomā vēl jo vairāk, lai samazinātu paaugstināta asinsspiediena, infarkta un insulta riskus. "Sievietēm pēc menopauzes ar centrālā tipa aptaukošanos ir četrreiz augstāks risks nomirt no kardiovaskulārām slimībām nekā sievietēm ar normālu svaru, jo ir samazinājies estrogēns, kam reproduktīvajā vecumā ir ļoti nozīmīga asinsvadus aizsargājoša loma," brīdina Veisa.
Jo ātrāk sāksim normalizēt svaru, jo labāk un arī vieglāk – ar 5 liekajiem kilogramiem šodien tikt galā ir vieglāk nekā pēc trim gadiem jau ar 9 liekiem kilogramiem. Vērts tam vērsim pieķerties pie ragiem un negaidīt!
Pārmērīgs svars tieši ietekmē arī perimenopauzes un menopauzes izpausmes – kā norāda ginekoloģe, pētījumos pierādīts, ka karstuma viļņus, kas ir viens no biežākajiem simptomiem, sievietēm ar lieko svaru un aptaukošanos ir grūtāk pārdzīvot un tie ir izteiktāki. Lai arī pēdējos gados ir iespējas lietot salīdzinoši drošu un efektīvu menopauzes hormonu terapiju, sievietei ar aptaukošanos to var būt grūtāk piemeklēt, īpaši, ja jau ir attīstījušies ar lieko svaru saistīti veselības sarežģījumi – augsts asinsspiediens vai citas sirds un asinsvadu slimības.
Ar lieko svaru saistāma arī sliktāka miega kvalitāte un miega apnoja, depresija un trauksme, zemāks pašvērtējums. Biežāk novēro iegurņa pamatnes vājumu un urīna nesaturēšanu, kas rada diskomfortu, taču, normalizējot svaru, šie simptomi mazinās, mierina Veisa.
Pārmērīgs ķermeņa svars noslogo arī balsta kustību aparātu un locītavas. Biežāk ir osteoartrīts, īpaši ceļu un gūžu locītavās, muguras un locītavu sāpes, ierobežots kustīgums. "Iedomājieties – jūs staigājat pa kāpnēm ar 70 kilogramu svaru vai jums, pa kāpnēm ejot, katrā rokā ir vēl papildu 10 kilogrami – noslodze locītavām un mugurkaulam ievērojami atšķiras," saka Vija Veisa.
Turklāt ar gadiem palielinās onkoloģisko slimību riski – krūts un arī endometrija vēža saslimstība nozīmīgi pieaug 50–70 gadu vecumā. Līdz ar to svars kā vēža riska faktors ir vēl nozīmīgāks.
Pašlaik sievietei paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 81 gads, kas ir jauki. Bet, ja viņas veselīgi nodzīvotie gadi apraujas 54 gadu vecumā*, kāda būs dzīves kvalitāte turpmākos 25 gadus? Viens no veidiem, kā censties postmenopauzē nodrošināt pēc iespējas veselīgāku dzīvi un līdz ar to labāku dzīves kvalitāti, ir vienkāršs, bet reizēm sarežģīts – turēties pie normāla ķermeņa svara.
Mēs esam dažādas – kāda par lieko svaru nekad nav domājusi un nav uzskatījusi par problēmu. Cita apzinās, ka liekie kilogrami traucē aizpogāt džinsu pogu, un zina, kas ir klupšanas akmeņi, bet ir grūti saņemties. Un viennozīmīgi ir sievietes, kurām cīniņš ar aptaukošanos ir nenoliedzams un grūts, kuras vairākkārt mēģinājušas uzlabot ēšanas paradumus un sportot, bet svaru ir grūti mazināt.
"Jā, veselīga ēšana samērīgā daudzumā un fiziskā aktivitāte ir svara mazināšanas stūrakmens. Taču ir cilvēki, kuriem tas tik vienkārši nestrādā, jo diemžēl vielmaiņas īpatnības, liekā svara un aptaukošanās problēma ir multifaktoriāla, tajā skaitā dažādu gēnu izmaiņu noteikta," pauž Vija Veisa.
Ginekoloģe arī uzsver – sarunai ar sevi par lieko svaru un aptaukošanās kā hroniskas slimības ārstēšanu jābūt sirsnīgai un godīgai. Dažkārt pirmā saruna notiek ginekologa kabinetā – ar speciālistu, kuram uzticamies, situācijās, kad svars kļuvis arī par reproduktīvās veselības problēmu. Vija Veisa iedrošina, ka tad arī situāciju kopā ar pacienti novērtē objektīvi – svarīgi noteikt ĶMI, arī vidukļa apkārtmēra un auguma attiecību, kas palīdz noteikt liekā svara klātesamību. Ja ĶMI ir līdz 25, bet auguma un vidukļa proporcija nepārsniedz 0,5, viss ir normas robežās. Ja rādītāji ir augstāki – ir īstais brīdis sākt svara samazināšanu.
"Ir jābūt kārtīgai, uz visiem 120 % sajūtai: "Jā, es to gribu risināt!" Ja vēlmes nebūs, tad atradīsies dažādi šķēršļi, kāpēc atkal nesanāca," dalās Veisa. Viņa iesaka sākt ar ģimenes ārsta apmeklējumu, objektīviem mērījumiem un izmeklējumiem. Ir vērtīgi ar uztura speciālista palīdzību izveidot racionālu, vecumam un dzīvesveidam atbilstošu ēdienkarti. Atrast tās fiziskās aktivitātes, kas patīk, ir ērtas, izpildāmas un "pa ceļam", lieliski, ja fizioterapeita vai trenera uzraudzībā, plānojot piemērotu fizisko slodzi. Tas soli pa solim ļaus virzīties uz priekšu.
"Labā ziņa – ja uzturs, dzīvesveids un sports nav devis rezultātu, mūsdienās speciālista uzraudzībā var liekā svara un aptaukošanās problēmu risināt arī ar medikamentozo terapiju. Pētījumi aizvien vairāk parāda tās saistību ar nozīmīgiem veselības ieguvumiem. Man šķiet, ka tā ir lieliska ziņa: iespējas ir," iedrošina ginekoloģe.
Nezināt, ar ko sākt? Vai arī jau esat uzsācis svara samazināšanas ceļu, bet rezultāti nav tādi, kā cerēts? Saruna ar ārstu var palīdzēt izprast piemērotākās iespējas tieši Jums!
