Pārtikas troksnis

Mūsu asinīs cirkulē ķīmiskie “ziņneši” – hormoni, kas palīdz regulēt apetīti. Izpratne par to darbību ļauj labāk saprast bioloģijas nozīmi svara kontrolē un skaidro, kāpēc efektīvai aptaukošanās ārstēšanai bieži nepieciešami risinājumi, kas ietekmē bioloģiskos procesus cilvēka organismā.

Vai mēs paši izvēlamies, vai pēc ēšanas jutīsimies izsalkuši vai paēduši? Patiesībā nē – šīs sajūtas parādās noteiktos brīžos, un mēs vienkārši reaģējam uz tām.

Ja mūsu ēšanas paradumi un pārtikas izvēle ne vienmēr ir apzināti kontrolējami un dažkārt ir pretrunā ar mūsu nodomiem, kas tad ir tie spēki, kas ietekmē mūsu rīcību? Kā tie darbojas un kāpēc nereti izjauc mūsu plānus?

„Nepieciešamība atrast enerģijas avotu ir dziļa motivācija visu dzīvo organismu bioloģijā: mums visiem ir vajadzīga pārtika, lai izdzīvotu. Tāpēc nav pārsteigums, ka mūsu ķermenim ir tik sarežģīta sistēma pārtikas uzņemšanas kontrolei, ko vada hormoni,” skaidro profesors Džozefs Proietto no Melburnas Universitātes.

Hormoni darbojas kā ziņneši starp ķermeni un smadzenēm, koordinējot mūsu apetīti, ēšanas paradumus un pārtikas izvēli. Tie cirkulē mūsu asinīs un izdalās dažādās ķermeņa daļās, kas iesaistītas enerģijas uzņemšanā un uzglabāšanā:

• zarnās (kur notiek pārtikas uzņemšana un sagremošana);
• taukaudos (kur notiek enerģijas uzkrāšana tauku veidā);
• aizkuņģa dziedzerī (kur notiek hormonu ražošana, kas piedalās enerģijas uzglabāšanā, kā, piemēram, insulīns).

Daži hormoni stimulē izsalkumu (t.s. „bada hormoni”), bet citi rada sāta sajūtu („sāta hormoni”).

Kad kuņģis ir pilns, tas samazina izsalkuma hormona izdalīšanos un nosūta smadzenēm signālu pārtraukt ēst. Tajā pašā laikā sāta hormonu līmenis pēc ēdienreizes pieaug un sasniedz maksimumu pēc aptuveni 30–60 minūtēm.

Šī mijiedarbība starp bada un sāta hormoniem palīdz smadzenēm regulēt ēšanas paradumus. Turklāt citi hormoni var ietekmēt mūsu pārtikas izvēli un motivēt ēst pat tad, ja fiziska izsalkuma nav.

1. Grelīns – „bada hormons”, kas veidojas kuņģī. Tas sūta smadzenēm signālu, ka esam izsalkuši. Grelīna līmenis paaugstinās pirms ēdienreizēm un samazinās pēc tām.
2. Leptīns – „sāta hormons”, kas veidojas taukaudos. Tas nomāc apetīti un informē smadzenes, ka organismam ir pietiekami daudz enerģijas rezervju. Aptaukošanās gadījumā leptīna darbība var būt traucēta.
3. Insulīns – rodas aizkuņģa dziedzerī. Papildus glikozes līmeņa regulēšanai insulīns ietekmē arī smadzeņu centrus, kas saistīti ar bada un sāta sajūtu.
4. Kortizols – stresa hormons, ko ražo virsnieru dziedzeri. Paaugstināts kortizola līmenis var stimulēt apetīti, īpaši vēlmi pēc pārtikas ar augstu kaloriju daudzumu.
5. Peptīds YY (PYY) – rodas zarnās pēc ēšanas. Tas palīdz mazināt apetīti un veicina sāta sajūtu.

Kad šie hormoni darbojas pareizi, apetīte ir stabila. Bet, ja to līdzsvars tiek traucēts, piemēram, pēc svara zuduma, pārtikas troksnis var kļūt skaļāks.

Daži vienkārši ieteikumi:

• Ēdiet regulāri – tas palīdz hormoniem saglabāt stabilitāti.
• Izvēlieties sabalansētas maltītes – mazāk vietas spontānām uzkodām.
• Praktizējiet apzinātu ēšanu – pievērsiet uzmanību tam, ko un kā ēdat.
• Rūpējieties par miegu un stresu – tie būtiski ietekmē izsalkuma hormonus.
• Meklējiet palīdzību – dažiem cilvēkiem palīdz ārstēšana, kas ietekmē hormonālo sistēmu.

(Piezīme: Šī informācija ir tikai izglītojoša. Ja jums ir jautājumi par savu veselību, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.)

Pētījumi rāda, ka pēc svara zuduma hormonālā sistēma mainās. Diētas izraisīts svara samazinājums bieži saistīts ar izmaiņām, kas veicina svara atgūšanu: sāta hormonu līmenis samazinās, bet bada hormonu līmenis palielinās. Tas izraisa pastāvīgu izsalkumu, mazāku sāta sajūtu un samazinātu kaloriju patēriņu. Šīs izmaiņas var saglabāties līdz pat trim gadiem, kas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc 8 no 10 cilvēkiem ilgtermiņā atgūst zaudēto svaru.

Tas liecina, ka bada nomākšana pēc svara zuduma var būt būtiska, lai saglabātu jauno svaru.

Lai saprastu, vai tavs svars ir veselīgā diapazonā, ir vērts novērtēt savu ĶMI (ķermeņa masas indeksu) – tas ir vienkāršs rādītājs, kas palīdz noteikt, vai svars ir normāls, paaugstināts vai norāda uz aptaukošanos.

Pārtikas troksnis nav mūsu vājuma pazīme. Tie ir ķermeņa signāli. Izprotot, kā darbojas bada hormoni, varam iemācīties sadarboties ar savu bioloģiju, nevis cīnīties pret to.

Ir daudz veidu, kā atgūt kontroli – sākot no ikdienas ieradumiem līdz jaunām ārstēšanas iespējām.