We have detected that you are located in . Do you want to switch to the local site?
Medicīnas speciālisti aptaukošanos definē kā sarežģītu un ilgstošu slimību, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp ģenētika, hormoni, rīcība un apkārtējā vide.
Lielākajai daļai no mums ir zināms, kāda loma var būt fiziskās aktivitātes līmenim, uzturam, alkohola lietošanai un citām esošajām veselības problēmām, bet kurā brīdī aptaukošanās kļūst par slimību? Un, vai ir iespējams, ka cilvēkam ar normālu svaru rodas aptaukošanās?
Šajā rakstā mēs paraudzīsimies tālāk par svariem, lai saprastu, kad liekais svars kļūst par slimību.
40 - 80% no mūsu svara var noteikt gēni
Katrs cilvēks ir unikāls, un šo unikalitāti var saprast un izmērīt ar “fenotipu” palīdzību. Atšķirībā no ģenētiskā līdzinieka “genotipa”, fenotips ir redzama īpašība, piemēram, acu un matu krāsa vai augums. Tas attiecas pat uz uzvedības īpašībām, piemēram, veidu, kā jūs staigājat vai runājat. Lai gan mūsu gēni veido pamatu šīm iezīmēm, videi, kurā mēs dzīvojam, ir nozīmīga loma to veidošanā.
Padomājiet par identiskajiem dvīņiem. Ģenētiski viņiem ir viena un tā pati DNS, tomēr vienam var attīstīties aptaukošanās, bet otram – ne. Tas pasvītro gēnu un vides mijiedarbību.
Cilvēki, kuriem ir aptaukošanās, nav vienādi. Mūsu ķermenis atšķirīgi reaģē uz vidi, izraisot dažādus “aptaukošanās fenotipus”. Šo daudzveidību var novērot dažādās populācijās, un tāpat ir novērots, ka noteikti aptaukošanās fenotipi biežāk sastopami noteiktos reģionos. Piemēram, Dienvidāzijā ir izplatīta vēdera aptaukošanās (lieko tauku daudzums, kas koncentrējas ap kuņģi), citos pasaules reģionos var būt atšķirīgi dominējošie aptaukošanās fenotipi. Atšķirība ir acīmredzama arī starp vīriešiem un sievietēm. Piemēram, sievietēm biežāk nekā vīriešiem perifērie tauki uzkrājas ap sēžamvietu, gurniem un augšstilbiem.
Aptaukošanās bieži ir saistīta ar vielmaiņas problēmām – ar procesiem jūsu organismā, kas pārvērš apēsto pārtiku enerģijā un citos savienojumos, kas nepieciešami izdzīvošanai. Šīs problēmas var ietvert augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna un cukura līmeni asinīs, insulīna rezistenci, plaši izplatītu iekaisumu un zemu “labo” tauku līmeni. Tomēr indivīdiem ar aptaukošanos ne vienmēr var būt vielmaiņas problēmas, un indivīdiem ar normālu svaru ne vienmēr var būt veselīga vielmaiņa.
Aptaukošanās fenotipi var ietekmēt to, kā šī slimība noris personām ar aptaukošanos, un būtiski ietekmēt citu ar aptaukošanos saistītu slimību vai stāvokļu rašanos. Piemēram, cilvēki ar aptaukošanos un neveselīgu vielmaiņu var būt vairāk pakļauti garīgās veselības problēmām, piemēram, depresijai, nekā cilvēki ar aptaukošanos un veselīgu vielmaiņu.
Pētījumi liecina, ka daudziem cilvēkiem ar noteiktiem garīgās veselības traucējumiem ir liekais svars vai aptaukošanās. Proti,
25 - 60% no tiem, kam ir bipolāri traucējumi,
30 - 70% no tiem, kam ir šizofrēnija un
20 - 50% no tiem, kam ir depresija.
Jo vairāk mēs uzzinām par aptaukošanos, jo vairāk saprotam, ka tā ir izteikti daudzveidīga slimība. Nav “universālas” pieejas aptaukošanās ārstēšanai; pārejot no vienkāršotas aptaukošanās klasifikācijas, izmantojot ĶMI, uz individuālāku pieeju, ārstēšanas pieejas un svara kontroles programmas var labāk pielāgot indivīda fenotipam, lai iegūtu labākus rezultātus attiecībā uz veselību.
Nesenā pētījumā tika konstatēts, ka uz fenotipu vērstas ārstēšanas rezultātā bija ievērojami lielāks svara zudums pēc viena gada. Pārsteidzoši liels skaits – 79% no tiem, kuri tika ārstēti, ņemot vērā viņu fenotipu, – zaudēja vairāk nekā 10% sava svara, bet grupā, kurā fenotips netika ņemts vērā, šādu rezultātu sasniedza tikai 34%.
Aptaukošanās pētījumi nepārtraukti attīstās, un, attīstoties mūsu izpratnei, palielinās arī mūsu spēja to efektīvi risināt. Šis raksts ir tikai ieskats plašajā un sarežģītajā aptaukošanās fenotipu tēmā, lai palīdzētu jums labāk izprast savu svaru. Ja vēlaties uzzināt vairāk par aptaukošanās fenotipiem, lūdzu, konsultējieties ar savu veselības aprūpes speciālistu.
