Go to the page content
Sirds slimības

Izpratne par saistību starp aptaukošanos un sirdi

Ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks piedzīvo sirdslēkmi vai insultu. Šie gadījumi, ko parasti dēvē par kardiovaskulāriem notikumiem, ir galvenais nāves cēlonis mūsdienu sabiedrībā. Labā ziņa ir tā, ka četri no pieciem kardiovaskulāriem nāves gadījumiem ir novēršami, un svars ir svarīgs faktors sirds veselības saglabāšanai.

Vai pastāv saikne starp aptaukošanos un kardiovaskulāriem notikumiem?

Vairāk nekā 80% cilvēku, kuriem ir bijusi sirdslēkme vai insults, ir liekais svars vai aptaukošanās. Pārmērīgs ķermeņa tauku audu daudzums var izraisīt iekaisumu asinsvados, kas iet uz sirdi, izraisot sirdslēkmi. Neelastīgas artērijas var arī palielināt trombu veidošanās risku; tie, nonākot smadzenēs, izraisa insultu. Šo procesu sauc par aterosklerozi.

plague (fatty tissue)

Ateroskleroze ietver pakāpenisku taukaudu (nogulsnējumu) uzkrāšanos artērijā. Galu galā nogulsnējums var atdalīties un izraisīt tromba veidošanos.

Faktori, kas palielina aterosklerozes risku, piemēram, paaugstināts cukura līmenis asinīs, asinsspiediens un holesterīns, var būt saistīti arī ar aptaukošanos.

Diemžēl 50% cilvēku, kuriem ir bijusi sirdslēkme vai insults, dzīves laikā piedzīvos vēl vienu, kā rezultātā cilvēkiem būs jādzīvo ar bailēm, sāpēm vai fizisko spēju samazināšanos, bet visnopietnākajos gadījumos iestājas nāve.

Par laimi nāves risks kardiovaskulāro notikumu rezultātā ir samazināts, pateicoties efektīvākiem riska faktoru agrīnas identificēšanas un kontroles veidiem. Faktiski mūsdienās 80% nāves gadījumu, ko izraisa sirdslēkme un insults, ir novēršami, un lielākā daļa novēršamo nāves gadījumu rodas no kardiovaskulārām slimībām, ko var izraisīt liekais svars un aptaukošanās.

Jūs varat noteikt savu kardiovaskulāro risku saistībā ar aptaukošanos, izmantojot vidukļa un auguma garuma attiecības (WHtR) kalkulatoru. Lai uzzinātu vairāk par vidukļa un auguma garuma kalkulatora darbību, noklikšķiniet šeit.

Pārbaudiet vidukļa un auguma garuma attiecību



Cik liela nozīme ir svara zaudēšanai, lai samazinātu sirdslēkmes un insulta risku?

Zaudējot 5% ķermeņa svara (parasti aptuveni 3-5 kilogramus cilvēkiem ar ĶMI 30), uzlabojas asinsspiediens, kas var nākt par labu sirdsdarbībai. Zaudējot 10-15% ķermeņa svara, sirdslēkmju, kas neizraisa nāvi, vai insulta risks var samazināties līdz pat 24%. Tas ir tāpēc, ka svara zudums samazina asinsspiedienu un lipīdu daudzumu asinīs, novēršot artēriju elastības samazināšanos un trombu veidošanos.

Zaudējot 10-15% svara, piedzīvosiet daudz citu ieguvumu veselībai, piemēram, miega ilguma un kvalitātes uzlabošanos. Izlasiet citus mūsu rakstus, lai uzzinātu, kā 10-15% svara zudums vēl var uzlabot jūsu veselību.

Lielākajai daļai cilvēku ar aptaukošanos ir grūti sasniegt 10% ķermeņa svara zaudēšanu bez atbalsta. Lai gan nav universāla ārstēšanās plāna, kas būtu piemērots visiem, pirmais solis ikvienam, kurš vēlas zaudēt svaru, ir konsultēties ar ārstu.

Ārsts var pārrunāt ar jums vairākas svara kontroles iespējas. Pirmkārt, ārsts var vēlēties padziļināti iepazīties ar jūsu uzturu un fizisko aktivitāšu rutīnu, lai gan tāpat kā daudziem cilvēkiem ar aptaukošanos, jums var šķist, ka gandrīz visu mūžu esat ievērojis diētu! Ir vairāki citi ārstēšanās plāni, kuru pielietošanu ārsts var apsvērt. Tie var būt šādi:

  • Psihoterapija: sadarbība ar psihologu, lai noteiktu paradumus, domas un emocijas, kas var izraisīt svara pieaugumu un traucēt svara zaudēšanai.
  • Zāles pret aptaukošanos: ārsta izrakstītas zāles, kas ietekmē ķermeņa un smadzeņu bioloģiskos procesus.
  • Bariatriskā ķirurģija: gremošanas sistēmas izmaiņas ar operācijas palīdzību, lai samazinātu apetīti un veicinātu izmaiņas vielmaiņas sistēmā.

Vissvarīgākais, kas jāatceras, uzsākot svara zaudēšanas ceļu, ir tas, ka jūs neesat vieni. 764 miljoni pieaugušo visā pasaulē cieš no aptaukošanās, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam šis skaits pieaugs līdz vairāk nekā vienam miljardam. Ja vēlaties pārrunāt dažādas svara kontroles metodes, tuvāko veselības aprūpes speciālistu svara kontroles jomā varat atrast zemāk.

Atsauces:
  1. Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Stroke Facts. 2022. Available at: https://www.cdc.gov/stroke/facts.htm. Last accessed September 2022
  2. Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Heart Disease Facts. 2022. Available at: https://www.cdc.gov/heartdisease/facts.htm. Last accessed September 2022.
  3. World Health Organization (WHO). Cardiovascular diseases (CVDs) factsheet. 2022. Available at: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cardiovascular-diseases-(cvds). Last accessed September 2022.
  4. Arnett D, Blumenthal R, Albert M et al. 2019 ACC/AHA Guideline on the Primary Prevention of Cardiovascular Disease: A Report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Clinical Practice Guidelines. Circulation. 2019; 140:e596–e646.
  5. Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Transcript for VitalSigns Teleconference: Preventing 1 Million Heart Attacks and Strokes. 2018. Available at: https://www.cdc.gov/media/releases/2018/t0906-vital-signs-preventing-heart-attacks-strokes.html#:~:text=About%2080%20percent%20of%20deaths,management%20of%20common%20medical%20conditions. Last accessed September 2022
  6. De Bacquer D, Jennings C, Mirrakhimov, E  et al. Potential for optimizing management of obesity in the secondary prevention of coronary heart disease. Eur Heart J Qual Care Clin Outcomes. 2022;8:568-576.
  7. Lopez-Jimenez F, Almahmeed W, Bays H. et al, 2022. Obesity and cardiovascular disease: mechanistic insights and management strategies. A joint position paper by the World Heart Federation and World Obesity Federation. European Journal of Preventive Cardiology,.Atherosclerosis: Causes, Symptoms, Risks and Tests. Available at: https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/16753-atherosclerosis-arterial-disease. Last accessed: September 2022
  8. American Heart Association. Atherosclerosis. 2020. Available at: https://www.heart.org/en/health-topics/cholesterol/about-cholesterol/atherosclerosis . Last accessed September 2022
  9. Lindh M, Banefelt J, Fox K, et al. Cardiovascular event rates in a high atherosclerotic cardiovascular disease risk population: estimates from Swedish population-based register data. Eur Heart J Qual Care Clin Outcomes. 2019;1;5(3):225–232
  10. Joseph J, Deedwania P, Acharya T, et al. Comprehensive Management of Cardiovascular Risk Factors for Adults With Type 2 Diabetes: A Scientific Statement From the American Heart Association. Circulation. 2022;145:e722–e759
  11. Eurostat. Preventable and treatable mortality statistics. 2022. Available at: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Preventable_and_treatable_mortality_statistics#Leading_causes_of_avoidable_deaths. Last accessed September 2022
  12. Look AHEAD Research Group. Association of the magnitude of weight loss and changes in physical fitness with long-term cardiovascular disease outcomes in overweight or obese people with type 2 diabetes: a post-hoc analysis of the Look AHEAD randomised clinical trial. Lancet Diabetes Endocrinol. 2016;4(11):913–921.
  13. World Obesity. World Obesity Atlas 2022. Available at: https://www.worldobesity.org/resources/resource-library/world-obesity-atlas-2022. Last accessed: September 2022
  14. Atherosclerosis: Causes, Symptoms, Risks and Tests. Available at: https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/16753-atherosclerosis-arterial-disease. Last accessed: September 2022
  15. Garvey W, Mechanick J, Brett E, et al. American Association of Clinical Endocrinologists and American College of Endocrinology comprehensive clinical practice guidelines for medical care of patients with obesity. Endocr Pract 2016;22(7):842–884.
  16. Tuomilehto, H.P. et al. (2009) ‘Lifestyle intervention with weight reduction’, American Journal of Respiratory and Critical Care Medicine, 179(4), pp. 320–327. doi:10.1164/rccm.200805-669oc. 
  17. Foster GD, Borradaile KE, Sanders MH, Millman R, Zammit G, Newman AB, Wadden TA, Kelley D, Wing RR, Pi-Sunyer FX, Reboussin D, Kuna ST; Sleep AHEAD Research Group of Look AHEAD Research Group. A randomized study on the effect of weight loss on obstructive sleep apnea among obese patients with type 2 diabetes: the Sleep AHEAD study. Arch Intern Med. 2009 Sep 28;169(17):1619-26. doi: 10.1001/archinternmed.2009.266. PMID: 19786682; PMCID: PMC2879275.
  18. Garvey WT, Mechanick JI, Brett EM, et al. American Association of Clinical Endocrinologists and American College of Endocrinology comprehensive clinical practice guidelines for medical care of patients with obesity. Endocr Pract. 2016;22:1-203. doi:10.4158/EP161365.GL

 

Vai šis raksts jums šķita noderīgs?

Jums varētu patikt