Go to the page content
Par aptaukošanos

Diskusija: vai aptaukošanās ir slimība?

Arvien vairāk ekspertu atzīst, ka aptaukošanās ir slimība, nevis izvēle. Tomēr tas joprojām daudziem ir pārsteigums, jo attiecībā uz aptaukošanos pastāv stigma un dezinformācija, kā arī aptaukošanās tiek uzskatīta par kaut ko apkaunojošu. Tātad, kāpēc aptaukošanos uzskata par slimību, nevis vienkārši par gribasspēka trūkumu?

6 min. read
Woman speaking to doctor

Daļa no atbildes uz jautājumu, kāpēc aptaukošanās tiek uzskatīta par slimību, slēpjas tajā, ka aiz aptaukošanās ir kas vairāk, nekā tas, ko var redzēt. Daudz vairāk.

Atbalstītāji saka:

  • Aptaukošanās ir slimība, jo to ietekmē daudzi faktori, un daudzi no tiem ir ārpus cilvēka kontroles.
  • Aptaukošanās ir slimība, jo tai ir klasiskas hroniskas slimības pazīmes, simptomi, komplikācijas un cēloņi — ilgstoša slimība, kas pastāvīgi ietekmē indivīda veselību.

Aptaukošanos ir nepieciešams ārstēt, līdzīgi kā citas hroniskas slimības. Cilvēkiem ar aptaukošanos jāmeklē medicīniskā palīdzība un jājautā savam ārstam par ārstēšanās iespējām. No otras puses, skeptiķi tic virknei mītu par aptaukošanos. Viņi apgalvo:

  • Aptaukošanās ir dzīvesveida izvēle un rezultāts tam, cik daudz jūs ēdat un cik maz kustaties.

Sakot, ka aptaukošanās ir slimība, cilvēki var attaisnoties un neuzņemties atbildību par savu rīcību. Šāda veida dezinformācija un stigmatizācija ietekmē sabiedrības uzskatus par aptaukošanos un pasliktina attieksmi pret to.

Kāpēc aptaukošanās ir hroniska slimība?

2019. gada janvārī Lielbritānijas Karaliskā ārstu koledža (RCP) atzina aptaukošanos par slimību. Hroniska, taču kontrolējama slimība, ko ietekmē ne tikai mūsu gēni, bet arī mūsdienu vide, kurā dzīvojam. Saskaņā ar Dr. Endrjū Godāra (Andrew Goddard) teikto: “Tā nav dzīvesveida izvēle, ko izraisa individuāla alkatība, bet gan slimība, ko izraisa nevienlīdzība veselības jomā, ģenētiska ietekme un sociālie faktori.” Pat pēc šī atzinuma turpinājās diskusijas par to, kāpēc aptaukošanās ir slimība, un reakcija Apvienotās Karalistes plašsaziņas līdzekļos bija spēcīga.

Zinātne par to, kāpēc aptaukošanās ir slimība

Visā pasaulē līdzīgas ekspertu darba grupas nonākušas pie viena un tā paša secinājuma, kas nereti izraisa asas diskusijas medijos. Aptaukošanās joprojām tiek plaši pārprasta un tiek uzskatīta par dzīvesveida izvēli, ko ietekmē tas, cik daudz ēdat un cik maz kustaties. Patiesībā lielākajai daļai cilvēku ar aptaukošanos ir daudz iemeslu tam, kāpēc viņiem ir tāds svars. Zinātnei ir skaidrs, ka aptaukošanās nav tikai sliktu izvēļu rezultāts.

Patiesībā aptaukošanās ir slimība, jo:

  • Tā pakļauj cilvēkus lielam riskam, ka attīstīsies vai pasliktināsies citas nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds-asinsvadu slimības, 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, obstruktīva miega apnoja (elpošanas traucējumi naktī), noteikti vēža veidi, trauksme un depresija.
  • Tā maina organisma reakciju uz ārstēšanos. Tas, kas darbojās iepriekš, iespējams, vairs nedarbosies.
  • Mūsu ikdienas vide to pastāvīgi padara izteiktāku.
  • Tā ietekmē cilvēku uz mūžu.

Lai gan aptaukošanās ir slimība ar nopietnu ietekmi uz veselību, cilvēki ar aptaukošanos reti meklē profesionālu medicīnisko palīdzību un uzskata, ka viņiem ar to jātiek galā pašiem.

Par laimi arvien vairāk veselības aprūpes speciālistu atzīst aptaukošanās sarežģītību un mācās, kā palīdzēt. Arī ārstēšanās iespēju klāsts pieaug un tiek pastāvīgi atjaunināts. Mūsdienās aptaukošanās ir slimība ar ārstēšanās iespējām, kas ietver uzvedības terapiju, individualizētu uztura terapiju, zāles svara samazināšanai un bariatrisko ķirurģiju. Mūsdienīga aptaukošanās kontrole attiecas ne tikai uz to, ko un cik daudz ēdat un cik daudz kustaties. Tā ietver izpratni par individuālajiem ēšanas paradumiem (kā, kad un kāpēc jūs ēdat), kā arī izpratni par jūsu garastāvokļa maiņu, miegu, stresu un fiziskajām aktivitātēm. Personalizētam ārstēšanās plānam, iespējams, būs nepieciešama dažādu ārstēšanās iespēju kombinācija, lai apmierinātu jūsu vajadzības.

ObesityDiseaseRecognition_v2@x2_LV

Aptaukošanās ārstēšana sniedz jaunu cerību ceļā uz labāku veselību

Liekais svars nav vienīgais iemesls, kāpēc aptaukošanās ir slimība. Stigma, kauns un zems pašvērtējums ir sekas, kuras mēs neredzam un kuras ikdienā ietekmē cilvēkus ar aptaukošanos.

Lai gan dezinformācija un stigmatizācija turpina ietekmēt sabiedrības izpratni par aptaukošanos, arvien vairāk veselības aprūpes speciālistu sāk atzīt aptaukošanos par hronisku slimību, kurai ir nepieciešama medicīniska palīdzība un, iespējams, ārstēšana.

Labā ziņa ir tā, ka aptaukošanās ir kontrolējama slimība, un pat nelielas izmaiņas var uzlabot jūsu vispārējo veselību un labsajūtu. Svara zudums tikai par 5% ir pietiekams, lai samazinātu daudzu ar svaru saistītu veselības komplikāciju risku, tostarp cukura diabētu, kardiovaskulārās slimības utt.

Pašlaik ir pieejamas vairākas ārstēšanās iespējas liekā svara un aptaukošanās kontrolei. Lai zaudētu svaru un uzturētu to veselīgā veidā, ir svarīgi atzīt, ka aptaukošanās ir hroniska slimība.

Atsauces:
  • Royal College of Physicians. Obesity should be recognized as a disease. Council Paper 2018.
  • Royal College of Physicians. RCP calls for obesity to be recognized as a disease. RCP London News 2019. https://www.rcplondon.ac.uk/news/rcp-calls-
    obesity-be-recognised-disease [Accessed June 2019]
  • European Medicines Agency. Draft Guideline on clinical evaluation of medicinal products used in weight control 2014.
  • Food and Drug Administration. Guidance for Industry Developing Products for Weight Management 2007.
  • Heuer CA, McClure KJ & Puhl RM. Obesity Stigma in Online News: A Visual Content Analysis. Journal of Health Communication 2001; 16:976–987.
  • Guh et al. The incidence of co-morbidities related to obesity and overweight: A systematic review and meta-analysis. BMC Public Health 2009; 9:88.
  • Luppino et al. Depression and obesity: A meta-analysis of community-based studies. Arch Gen Psychiatry 2010; 67:220–9.
  • Sumithran P & Proietto J. The defence of body weight: a physiological basis for weight regain after weight loss. Clinical Science 2013; 124:231-241.
  • National Institutes of Health. Clinical Guidelines On The Identification, Evaluation, And Treatment Of Overweight And Obesity In Adults 1988.
  • Rand K et al. It is not the diet; it is the mental part we need help with. A multilevel analysis of psychological, emotional, and social well-being in obesi-ty. International Journal of Qualitative Studies on Health and Well-being 2017; 12:1-14.
  • Yumuk V et al. European Guidelines for Obesity Management in Adults. Obesity Facts 2015; 8:402-424.
  • Warkentin et al. The effect of weight loss on health‐related quality of life: systematic review and meta‐analysis of randomized trials. Obes Rev 2014;
    15:169–82.
  • Berthoud H, Münzberg H, & Morrison, CD. Blaming the brain for obesity. Gastroenterology 2017; 152(7):1728-1738.
  • Astrup A. Dietary treatment of overweight and obesity. In: Thomas A. Wadden & George A. Bray (eds.). Handbook of Obesity Treatment. New York:
    Guilford Press 2018: 309-321.
  • Caterson ID et al. Gaps to bridge: Misalignment between perception, reality and actions in obesity. Diabetes Obes Metab 2019; 21(8): 1914-1924.

Noskaidrojiet savu ĶMI un riskus veselībai

Vai šis raksts jums šķita noderīgs?

Jums varētu patikt