Go to the page content

Jūsu rezultāti:

BMI Classification Table
ĶMI Klasifikācija
Sub 18,5 Nepietiekams svars
18,5 - 24,9 Normāls svars
25-29.9 Liekais svars
30-34,9 1. pakāpes aptaukošanās
35-39,9 2. pakāpes aptaukošanās
Peste 40 3. pakāpes aptaukošanās

* Šis ĶMI kalkulators ir paredzēts pieaugušajiem no 20 gadu vecuma. Konsultējieties ar savu ārstu par ĶMI, ja esat jaunāks par 20 gadiem. ĶMI klasifikācijas pamatā ir PVO ĶMI klasifikācija.

Ko tas nozīmē jums?

ĶMI 35-39,9 norāda uz 2. aptaukošanās pakāpi. Jūs esat pakļauts ar aptaukošanos saistītu slimību attīstības riskam. Būtu vēlams veikt pasākumus, lai sasniegtu veselīgāku svaru, lai samazinātu šos riskus. Pat neliels svara zudums var sniegt labumu veselībai un potenciāli mainīt dažas no aptaukošanās negatīvajām ietekmēm uz jūsu veselību.

Pareizās zinātniski pierādītās aptaukošanās ārstēšanas iespējas būs atkarīgas no jūsu unikālajām vajadzībām un situācijas. Konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju par svara zaudēšanu.

Kā ĶMI un vidukļa attiecība pret auguma garumu var palīdzēt pārvaldīt sirds veselību

Cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos ir lielāks risks saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām (KVS), ko sauc arī par sirds slimībām.

Lai gan ĶMI un vidukļa attiecību pret auguma garumu (WtHR — Waist to Height Ratio) var izmantot, lai novērtētu personas KVS attīstības risku, WtHR tiek uzskatīts par spēcīgāku prognozētāju sirds un asinsvadu riska faktoriem, piemēram, augsta asinsspiedienam un augstam holesterīnam. 

ĶMI izmanto, lai norādītu personas svara kategoriju, pamatojoties uz to garumu un svaru. WtHR savukārt tiek izmantots, lai izmērītu cilvēka ķermeņa tauku sadalījumu, pamatojoties uz to augumu un vidukļa apkārtmēru. WtHR mērīšana ir svarīga, jo pārmērīgs tauku daudzums, kas tiek uzkrāts ap vēderu, jo īpaši ir saistīts ar paaugstinātu sirds slimību attīstības risku.

Gan sava ĶMI, gan WtHR zināšana var palīdzēt jums uzlabot savu sirds veselību, saprotot, vai ir jāveic pasākumi, lai pārvaldītu savu svaru.

Noklikšķiniet šeit, lai aprēķinātu Vidukļa un auguma garuma attiecību un to, ko tas nozīmē jums.

Ārstēšana

Veselības aprūpes sniedzējs var sniegt ieteikumus atkarībā no specifiskajām vajadzībām, pašreizējā veselības stāvokļa un tā, vai ir kādas ar svaru saistītas komplikācijas.

Ārstēšana ietver:

  • Veselīgu ēšanu
  • palielinātas fiziskās aktivitātes
  • psihoterapiju
  • maltīšu aizstājējus/zemas enerģijas diētas
  • svara zaudēšanas zāles
  • bariatrisko ķirurģiju

Padomi un ieteikumi

Veselīgs dzīvesveids ir ieteicams visiem. Tomēr, ja kādā brīdī jūsu ĶMI parāda, ka jums ir liekais svars vai aptaukošanās, var būt, ka ir pienācis laiks veikt izmaiņas, lai jūs varētu iegūt veselīgāku svaru. Jūsu svaru var ietekmēt daudzi faktori, bet arī jūs arī varat mēģināt to kontrolēt vairākos veidos. Zemāk klikšķiniet uz "+" zīmēm, lai apskatītu, ko jūs varētu darīt lietas labā.

Sirds veselība

Aptaukošanās ir riska faktors vairākām sirds komplikācijām, tostarp:

  • Koronāro artēriju slimība
  • Augsts asinsspiediens
  • Insults
  • Hiperlipidēmija
  • Sirdslēkme
  • Sirds mazspēja

Labā ziņa ir tā, ka šo komplikāciju risku var samazināt, efektīvi kontrolējot svaru.

Ir pierādīts, ka atbilstošu svara zaudēšanas pasākumu veikšana profesionāļu vadībā uzlabo sirds veselību.

Uzturs

Nav ideālas diētas svara zaudēšanai. Bet ir zinātniski pierādīti veidi, kā palīdzēt jums kontrolēt svaru un novērst svara atgriešanos. Koncentrējieties uz veselīgākiem ēšanas veidiem (piemēram, Vidusjūras diētu, augstu šķiedrvielu diētu un veģetāro diētu), nevis ejiet galējībās, lai ierobežotu to, cik daudz jūs apēdat.

Mentālā veselība

Ir daudz iemeslu, kāpēc mēs pieņemamies svarā, un dažreiz tas ir saistīts ar to, kā mēs jūtamies. Daži cilvēki izmanto ēdienu, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām un nomierinātu savas sajūtas. To sauc par emocionālo ēšanu – un tas ir iemesls, kāpēc mums dažreiz ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, nevis diētas padoms.

Fiziskās aktivitātes

Regulāras fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas, lai zaudētu un kontrolētu svaru. Lai pārliecinātos, ka Jūsu aptaukošanās svara zaudēšanas programma ir pēc iespējas efektīvāka, apsveriet aerobās slodzes un pretestības vingrinājumu pievienošanu savai rutīnai. Arī ikdienā, ārpus sporta aktivitātēm, ir ieteicams vairāk kustēties.

Miegs

Pārāk maz miega var ietekmēt hormonus, kas pēc tam var ietekmēt to, kā un ko jūs ēdat. Kad jūs ievērojat labu miega higiēnu, jūs labāk varat veikt veselīgas izvēles un pretoties kārdinošiem pārtikas produktiem.

Aptaukošanās izraisītie riski veselībai

Liekais svars un aptaukošanās ir saistīti ar paaugstinātu mirstības un citu slimību risku. Jo augstāks ir jūsu ĶMI, jo lielāka iespēja saslimt ar citām hroniskām ar aptaukošanos saistītām slimībām. 

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ĶMI ir vienīgais mērījums, ko var apsvērt, lai noteiktu riskus sirds veselībai?

ĶMI izmanto, lai novērtētu, vai cilvēkiem ir liekais svars vai aptaukošanās, kas attiecīgi norāda uz to, ka jums var būt palielināts sirds slimību attīsības risks. Vidukļa apkārtmēra un auguma garuma attiecība (WtHR — Waist to Height Ratio) tiek uzskatīta par spēcīgāku riska rādītāju sirds un asinsvadu riska faktoru attīstībai. ĶMI, WtHR uzraudzība un dažādu dzīvesveida faktoru, piemēram, stress un miegs, izvērtēšana palīdz veikt visaptverošu sirds veselības novērtējumu.

Lai uzzinātu, vai Jūsu WtHR ir veselīgā diapazonā, klikšķiniet šeit.

Kāpēc svarīgi zināt savu ĶMI?

ĶMI ir labs veids, kā pārbaudīt ar ķermeņa taukiem (aptaukošanos) saistīto slimību risku. Pārsvarā, jo augstāks ir ĶMI, jo lielāka iespēja saslimt ar citām hroniskām aptaukošanās slimībām, tostarp:

  • 2. tipa cukura diabētu
  • Sirds un asinsvadu slimībām
  • Insultu
  • Augstu asinsspiedienu
  • Neauglību
  • Depresiju un trauksmi
  • Koronāru sirds slimību
  • Dislipidēmiju
  • Ar metabolo disfunkciju saistīto steatohepatisko aknu slimību (MASLD)/Ar metabolisko disfunkciju saistīto steatohepatītu (MASH)
  • Gastroezofageālā refluksa slimību (GERS)
  • Metabolo sindromu
  • Urīna nesaturēšanu
  • Obstruktīva miega apnoju un elpošanas problēmas
  • hroniska nieru slimība;
  • dažādu veidu vēzis: ieskaitot, bet ne tikai – krūts, resnās zarnas, endometrija, barības vada, nieru, olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēzis;
  • Hronisku nieru slimību
  • Dažādiem vēža veidiem: ieskaitot, bet ne tikai - krūts, resnās zarnas, endometrija, barības vada, nieru, olnīcu un aizkuņģa dziedzera.
  • Ceļa locītavas osteoartrītu
  • Žultsakmeņiem
  • Trombozi
  • Podagru
  • Palielinātu mirstības risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kam ir normāls ĶMI
Kādi ir ĶMI ierobežojumi?

ĶMI ir vienkāršs un objektīvs mērījums, taču dažos gadījumos un dažām cilvēku grupām tas var būt maldinošs. Pētījumos ie pierādīts, ka ĶMI ir mazāk precīzs, lai prognozētu slimību risku cilvēkiem, kas ir vecāki, sportistiem, tiem, kas ir gari vai īsi, un tiem, kuriem ir muskuļotāks ķermeņa tips. Piemēram, elites sportistiem vai kultūristiem ir vairāk muskuļu un tie sver vairāk, kas attiecīgi paaugstina ĶMI.

Tāpat ĶMI neņem vērā:

  • Iedzimtus riska faktorus, kas saistīti ar aptaukošanās slimībām, piemēram, metabolo sindromu
  • Vides un dzīvesveida faktorus, kas var veicināt risku saslimt ar hroniskām slimībām
  • Kurās ķermeņa daļās ir uzkrāti tauki

Ir svarīgi atcerēties, ka dzīve ar aptaukošanos ne vienmēr nozīmē, ka jūs esat neveselīgs, tāpat kā “normāls” svars ne vienmēr nozīmē, ka esat veselīgs.

Atsauces:
  1. Lopez-Jimenez F, Almahmeed W, Bays H, et al. Obesity and cardiovascular disease: mechanistic insights and management strategies. A joint position paper by the World Heart Federation and World Obesity Federation. Eur J Prev Cardiol. 2022 Dec 7;29(17):2218-2237. doi: 10.1093/eurjpc/zwac187. PMID: 36007112.
  2. Zhang, S., Fu, X., Du, Z. et al. Is waist-to-height ratio the best predictive indicator of cardiovascular disease incidence in hypertensive adults? A cohort study. BMC Cardiovasc Disord 22, 214 (2022). https://doi.org/10.1186/s12872-022-02646-1
  3. Akil L, Ahmad HA. (2011). Relationships between Obesity and Cardiovascular Diseases in Four Southern States and Colorado. J Health Care Poor Underserved; 22(4 Suppl):  61–72. doi: 10.1353/hpuvv.2011.0166. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3250069/
  4. Garvey WT et al. American Association of Clinical En docrinologists and American College of Endocrinology  Comprehensive Clinical Practice Guidelines for Medical  Care of Patients with Obesity. Endocr Pract. 2016 Jul;22  Suppl 3:1-203.
  5. Khan SS, Ning H, Wilkins JT, Allen N, Carnethon M, Berry JD, Sweis RN, Lloyd-Jones DM. Association of Body Mass Index With Lifetime Risk of Cardiovascular Disease and Compression of Morbidity. JAMA Cardiol. 2018. gada 1. aprīlis;3(4):280-287. doi: 10.1001/jamacardio.2018.0022. PMID: 29490333; PMCID: PMC5875319.
  6. Rueda-Clausen, C F et al, “Assessment of People Living with Obesity,” Can. Adult Obes. Clin. Pract. Guidel., pp. 1–17, 2020, [tiešsaistē]. Pieejams: http://obesitycanada.ca/wp-content/uploads/2020/09/6-Obesity-Assessment-v5-with-links.pdf.
  7. Yumuk, V et al, “European Guidelines for Obesity Management in Adults” Obes Facts. 2015 Dec; 8(6): 402–424. Publicēta tiešsaistē 2015. gada 5. decembrī. doi: 10.1159/000442721.
  8. Garvey, W T et al, “American Association of Clinical Endocrinologists and American College of Endocrinology comprehensive clinical practice guidelines for medical care of patients with obesity.” Endocrine Practice 2016;22:1–203. DOI:https://doi.org/10.4158/EP161365.GL
  9. Guh, D P et al, “The incidence of co-morbidities related to obesity and overweight: A systematic review and meta-analysis,” BMC Public Health, vol. 9, no. 1, p. 88, 2009, doi: 10.1186/1471-2458-9-88.
  10. Prospective Studies Collaboration, “Body-mass index and cause-specific mortality in 900000 adults: collaborative analyses of 57 prospective studies,” Lancet, vol. 373, no. 9669, pp. 1083–1096, Mar. 2009, doi: 10.1016/S0140-6736(09)60318-4.
  11. “Obesity Screening – Medline Plus, U.S. National Library of Medicine” Pieejams: https://medlineplus.gov/lab-tests/obesity-screening/.
  12. “Assessing Your Weight and Health Risk – National Heart, Lung, and Blood Association – U.S. Department of Health & Human Services” Pieejams: https://www.nhlbi.nih.gov/health/educational/lose_wt/risk.htm.
  13. Hussain, A et al, “Type 2 Diabetes and obesity: A review” Journal of Diabetology, 2010. gada jūnijs; 2:1.
  14. Katzmarzyk, P T et al, “Body mass index and risk of cardiovascular disease, cancer and all-cause mortality” Can. J. Public Health, vol. 103, no. 2, pp. 147–151, 2012, doi: 10.1007/BF03404221.
  15. Kurth, T et al, “Prospective Study of Body Mass Index and Risk of Stroke in Apparently Healthy Women,” Circulation, vol. 111, no. 15, pp. 1992–1998, Apr. 2005, doi: 10.1161/01.CIR.0000161822.83163.B6.
  16. Landi, F et al, “Body Mass Index is Strongly Associated with Hypertension: Results from the Longevity Check-Up 7+ Study” Nutrients. 2018 Dec; 10(12): 1976. Publicēts tiešsaistē 2018. gada 13. decembrī. doi: 10.3390/nu10121976
  17. Dağ, Z Ö et al, “Impact of obesity on infertility in women,” J. Turkish Ger. Gynecol. Assoc., vol. 16, no. 2, pp. 111–117, Jun. 2015, doi: 10.5152/jtgga.2015.15232.
  18. Moussa, O M et al, “Effect of body mass index on depression in a UK cohort of 363037 obese patients: A longitudinal analysis of transition,” Clin. Obes., vol. 9, no. 3, p. e12305, Jun. 2019, doi: https://doi.org/10.1111/cob.12305.
  19. Zhao, G et al, “Depression and anxiety among US adults: associations with body mass index,” Int. J. Obes., vol. 33, no. 2, pp. 257–266, 2009, doi: 10.1038/ijo.2008.268.
  20. Lamon-Fava, S et al, “Impact of Body Mass Index on Coronary Heart Disease Risk Factors in Men and Women,” Arterioscler. Thromb. Vasc. Biol., vol. 16, no. 12, pp. 1509–1515, Dec. 1996, doi: 10.1161/01.ATV.16.12.1509.
  21. Van Hemelrijck, M et al, “Longitudinal study of body mass index, dyslipidemia, hyperglycemia, and hypertension in 60,000 men and women in Sweden and Austria” Publicēts: 2018. gada 13. jūnijs https://doi.org/10.1371/journal.pone.0197830.
  22. Loomis, A K et al, “Body Mass Index and Risk of Nonalcoholic Fatty Liver Disease: Two Electronic Health Record Prospective Studies,” J. Clin. Endocrinol. Metab., vol. 101, no. 3, pp. 945–952, Mar. 2016, doi: 10.1210/jc.2015-3444.
  23. Zafar, S et al, “Correlation of gastroesophageal reflux disease symptoms with body mass index,” Saudi J. Gastroenterol., vol. 14, no. 2, pp. 53–57, Apr. 2008, doi: 10.4103/1319-3767.39618.
  24. Han, T S et al, “A clinical perspective of obesity, metabolic syndrome and cardiovascular disease,” JRSM Cardiovasc. Dis., vol. 5, pp. 2048004016633371–2048004016633371, Feb. 2016, doi: 10.1177/2048004016633371.
  25. Health risks of obesity – Medline Plus, U.S: National Library of Medicine.” Pieejams: https://medlineplus.gov/ency/patientinstructions/000348.htm.
  26. Canadian Adult Obesity Clinical Practice Guidelines: Pieejams:  https://obesitycanada.ca/guidelines/ 
Vai šis raksts jums šķita noderīgs?

Jums varētu patikt